bonvivāns
bonvivāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bonvivāns | bonvivāni |
| Ģen. | bonvivāna | bonvivānu |
| Dat. | bonvivānam | bonvivāniem |
| Akuz. | bonvivānu | bonvivānus |
| Lok. | bonvivānā | bonvivānos |
Dzīves baudītājs, uzdzīvotājs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Veiksmīgais lopu tirgotājs, aizspriedumu negrožotais bonvivāns, apņemas Vilhelma “ pieredzē ar sievietēm ienest nepieciešamo skaidrību”.
- Andrievs pats uzvilka plukataino kažoku, ar ko Rīgā staigāja pa ielām kā bonvivāns, bet laukos nez kāpēc kaunējās.
- Manuprāt, viņš bija darbaholiķis, un viņš bija bonvivāns.
- Entonijs ir sibarīts un bonvivāns, kam piemīt izcila humora izjūta un pievilcīgums.
- Sibarīts un bonvivāns ( tulk. no franču val. - estēts un gardēdis, dzīves baudītājs un uzdzīvotājs, red. piez.) ar izcilu humora izjūtu, negaistošu dzīves sparu un viedumu ir visu mūžu bijis ģimenes galva.