bonapartisms
bonapartisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bonapartisms | bonapartismi |
Ģen. | bonapartisma | bonapartismu |
Dat. | bonapartismam | bonapartismiem |
Akuz. | bonapartismu | bonapartismus |
Lok. | bonapartismā | bonapartismos |
1.Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I un atjaunoja Napoleons III.
2.Politiskā partija, kas cīnījās par franču impērijas atjaunošanu pēc Napoleona krišanas (1815. g.).
Avoti: MLVV, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažus mēnešus vēlāk Suslovs Centrālkomitejas plēnumā apvainoja Aizsardzības ministru maršalu Georgiju Žukovu " bonapartismā", kas noveda pie Žukova atlaišanas no visiem amatiem.
- Apzīmējums cēlies no leģendāra atvaļināta franču kareivja Nikolā Šovīna ( " Nicolas Chauvin") uzvārda, kurš esot saglabājis fanātisku uzticību Napoleonam Bonapartam pat tad, kad Napoleons gāzts no troņa un bonapartisms sabiedrībā kļuva arvien nepopulārāks.
- PSRS aizsardzības tautas komisāra amata un izslēgts no PSKP CK Prezidija par bonapartismu un izkropļojumiem armijas disciplīnas praksē
- Saimsa runā Francijas nostāja Irākas krīzes laikā tika salīdzināta pat ne ar gollismu , bet tika lietots termins bonapartisms
- Viens ieklausās velētāju dzīves stāstos un rūpēs, otrs seko bonapartisma vadonības pēdās, bet trešais lasa Tacitu un nopūšas: " Ir jābūt stiprai vēlmei kļūt par Cēzaru, labi zinot, ka nav nekā traģiskāka, kā būt Cēzaram".