blurstiķis
blurstiķis apvidvārds
1.Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
2.Nesakarīgs, juceklīgs apcerējums, raksts.
Avoti: ViV, Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kurta Vonnegūta romānu sējumiņš nekas dižs nebūs — tas jau tāds modes lasāmgabals, droši vien kārtējais blurstiķis, bet teātrī par to visi tagad jūsmo.
- Pa vidu blurstiķis ar sievietēm, laime, ja nāveklīgas slimības met tev līkumu, tad karš — vissvienalga — gaisā, uz jūras vai ierakumos.
- Vistas skatuves blurstiķis
- Tad sākas patīkams blurstiķis - šūšana, laikošana.
- Bet bija tā - mums ir iedota mūzika, kuru mācīties mājās, ir saspēlēts meldiņš, bet darba materiālā, ar kuru strādājam mēģos , man pēkšņi vairs nav ne jausmas, kas ir kas, jo dzied arī kolēģi un ir tāds liels blurstiķis ar ļoti daudz visa kā.