blozga
blozga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blozga | blozgas |
| Ģen. | blozgas | blozgu |
| Dat. | blozgai | blozgām |
| Akuz. | blozgu | blozgas |
| Lok. | blozgā | blozgās |
Nekārtīga sieviete; nevīža.
Avoti: Žrg
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To es izbūvēju jau toreiz, kad tikko biju uzsācis veikalu ar blozgām.
- — Labi, ka pašlaik ir tukšs, bet šīs blozgas vēl kārtīgi nav pamodušās.
- Danas blozgas sāka idiotiski irgāties.
- Vienīgais, kas mums atgādinās par to, ka reiz bijām nepieradinātie meiteņu mīluļi, būs padsmitgadīgas blozgas mīļākās, kurām mēs dāvināsim kaklarotas un gredzentiņus, lai viņas paciestu mūsu kompleksus gultā.
- - Mārtiņa dēļ un viņa rudās blozgas dēļ!