blondīns
blondīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blondīns | blondīni |
| Ģen. | blondīna | blondīnu |
| Dat. | blondīnam | blondīniem |
| Akuz. | blondīnu | blondīnus |
| Lok. | blondīnā | blondīnos |
blondīne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blondīne | blondīnes |
| Ģen. | blondīnes | blondīņu |
| Dat. | blondīnei | blondīnēm |
| Akuz. | blondīni | blondīnes |
| Lok. | blondīnē | blondīnēs |
Cilvēks ar gaišiem matiem; gaišmatis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs nesaprotam, kāpēc blondīni parādījās Ziemeļeiropā un nekur citur pasaulē.
- – Un jūs, tādu blondīni, paņēma par klaunu?
- Vīrieši tipiski vēlējušies alu, pludmali un blondīni.
- Garām kājām, saldi smuks nenosakāma vecuma blondīns.
- — Redzi, ved blondīni ar lielu dekoltē.