blociņš
blociņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blociņš | blociņi |
| Ģen. | blociņa | blociņu |
| Dat. | blociņam | blociņiem |
| Akuz. | blociņu | blociņus |
| Lok. | blociņā | blociņos |
Neliela piezīmju grāmatiņa; kabatas grāmatiņa.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie aizturētā tika atrasts blociņš, kurā pierakstītas visas Latvijas baznīcas.
- Varbūt jūsu blociņa tapa kāds ieraksts par kādu ļoti perspektīvu spēlētāju?
- — piebilda Skotlendjarda līdzstrādnieks, izņemdams mazu blociņu un dārgu pildspalvu.
- Kad biju izdarījusi šo atklājumu, sāku blociņus visur staipīt līdzi.
- — Apakšvirsnieks ar niknu vēzienu noslauka blociņu un rakstāmo uz grīdas.