blisināt
blisināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blisinu | blisinām | blisināju | blisinājām | blisināšu | blisināsim |
| 2. pers. | blisini | blisināt | blisināji | blisinājāt | blisināsi | blisināsiet, blisināsit |
| 3. pers. | blisina | blisināja | blisinās | |||
Pavēles izteiksme: blisini (vsk. 2. pers.), blisiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blisinot (tag.), blisināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blisinātu
Vajadzības izteiksme: jāblisina
Skatoties vairākkārt mirkšķināt (acis).
Stabili vārdu savienojumiBlisināt acis.
- Blisināt acis sarunvaloda, frazēma — brīnīties, būt pārsteigtam
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš nelaimīgs sēdēja zemē un lēni blisināja no gaismas atradušās acis.
- Kājām tur pārvietojas tikai tūristi, kas blisina acis tāpat kā es.
- Sēdēju un blisināju acis, viss notika zibenīgi un zibenīgi arī beidzās.
- - jau pirmajā vakarā viņa pajautāja un naivi blisināja savas skaistās acis.
- Ar labo roku viņš spieda pie krūtīm izmisīgi blisinošu dažu nedēļu vecu kucēniņu.