blefot
blefot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blefoju | blefojam | blefoju | blefojām | blefošu | blefosim |
| 2. pers. | blefo | blefojat | blefoji | blefojāt | blefosi | blefosiet, blefosit |
| 3. pers. | blefo | blefoja | blefos | |||
Pavēles izteiksme: blefo (vsk. 2. pers.), blefojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blefojot (tag.), blefošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blefotu
Vajadzības izteiksme: jāblefo
1.Lietot blefa paņēmienu kāršu spēlē (parasti pokerā).
1.1.pārnestā nozīmē Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
Avoti: MLVV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet grāmatas tik tiešām plauktā arī stāvēja, es vienkārši blefoju.
- Šobrīd, izrādot emocijas, es drīzāk blefoju konkurenta ietekmēšanai.
- Es neblefoju, bet saku, kā es to redzu:
- Es tam, protams, neticēju, domāju - blefo.
- Jūs bieži runājat par to, un nojaušu, ka neblefojat.