blakšķis
blakšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blakšķis | blakšķi |
| Ģen. | blakšķa | blakšķu |
| Dat. | blakšķim | blakšķiem |
| Akuz. | blakšķi | blakšķus |
| Lok. | blakšķī | blakšķos |
Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
Avoti: LLVV