blagūzis
blagūzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blagūzis | blagūži |
| Ģen. | blagūža | blagūžu |
| Dat. | blagūzim | blagūžiem |
| Akuz. | blagūzi | blagūžus |
| Lok. | blagūzī | blagūžos |
Netīrīgs, nekārtīgs cilvēks; nevīža.
Avoti: SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut kāds vecs blagūzis kaut ko " saceps" jums, un tas jums būs dokuments?