bladāc
bladāc [blaˈdāc] izsauksmes vārds
Lietojuma biežums :
Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izbāzt pa logu stobru — bladāc, un šis gar zemi.
- , sirdij strauji dauzoties, gaidīja un gaidīja “ bladāc!”
- Kamēr riktējos, stikla trauks izslīd un bladāc!
- Un uzkrita tieši virsū tīģeriem – bladāc!
- – trieca pret grīdu, tad pēc brītiņa novilka otru zābaku un arī – bladāc!