blašķe
blašķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blašķe | blašķes |
| Ģen. | blašķes | blašķu |
| Dat. | blašķei | blašķēm |
| Akuz. | blašķi | blašķes |
| Lok. | blašķē | blašķēs |
blašķīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | blašķīte | blašķītes |
| Ģen. | blašķītes | blašķīšu |
| Dat. | blašķītei | blašķītēm |
| Akuz. | blašķīti | blašķītes |
| Lok. | blašķītē | blašķītēs |
1.Neliels, pudelei līdzīgs, blīvi aizskrūvējams vai aizkorķējams trauks (piemēram, dzēriena līdzņemšanai).
1.1.Pudele.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā šī blašķe bija nonākusi pie šī karavīra, mēs nezinām.
- Vienā rokā viņam viskija blašķe, otrā — glāze ar ūdeni.
- Asnāte atspiežas pret slīpo akmens palodzi un dzer no savas blašķes.
- – Ar mežabrāļu kapteini, kam opaps uzdāvināja savu karavīra blašķi?
- Tas cilvēks, pie kura glabājās šī blašķe, tagad dzīvo Kurzemē.