blīvēties
blīvēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | blīvējos | blīvējamies | blīvējos | blīvējāmies | blīvēšos | blīvēsimies |
| 2. pers. | blīvējies | blīvējaties | blīvējies | blīvējāties | blīvēsies | blīvēsieties, blīvēsities |
| 3. pers. | blīvējas | blīvējās | blīvēsies | |||
Pavēles izteiksme: blīvējies (vsk. 2. pers.), blīvējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blīvējoties (tag.), blīvēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blīvētos
Vajadzības izteiksme: jāblīvējas
1.Drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita.
1.1.Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
2.lieto: pareti Kļūt blīvam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Betons blīvējas lielākās masās nekā melnzeme puķudobēm.
- tad tie spēcīgi blīvējas, nepiekļūst skābeklis.
- Ar pirmo aukstumu roņi sāk pārvietoties uz dienvidiem, atkāpjoties no ledus, kurš sāk blīvēties.
- Zem ledus turpinās blīvēties vižņi.
- Viņš atcerējās, ka vienreiz krūtīs jau bija blīvējies šāds kamols, toreiz, par laimi, viņš neatradās meža vidū, citādi patlaban viņa šeit noteikti nebūtu.