blēt | Tēzaurs

blēt

blēt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Radīt īpatnējas balss skaņas (par aitām, kazām).

Stabili vārdu savienojumiBlēj kā aita.

Avoti: LLVV, KnV

Korpusa piemēri