birums
birums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | birums | birumi |
| Ģen. | biruma | birumu |
| Dat. | birumam | birumiem |
| Akuz. | birumu | birumus |
| Lok. | birumā | birumos |
1.Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
2.Tas, kas ir nobiris, sabiris kaudzē, klājienā.
3.Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja nopietni, šogad Latvijai atkal ir jaunu putnu sugu birums.
- Tā kā šeit iemeslus vajadzētu skatīt kopā," uzskata Birums. "
- Ilgi nebija jāgaida līdz kārtējam nepārbaudītas un nepatiesas informācijas birumam.
- Sev piederošā uzņēmuma valdi Arta Biruma atstāja 2012. gada oktobrī.
- D. Jātniece paskaidroja, ka par šīs vasaras graudu birumu sūdzēties nevar.