biržot
Lietojuma biežums :
biržot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | biržoju | biržojam | biržoju | biržojām | biržošu | biržosim |
| 2. pers. | biržo | biržojat | biržoji | biržojāt | biržosi | biržosiet, biržosit |
| 3. pers. | biržo | biržoja | biržos | |||
Pavēles izteiksme: biržo (vsk. 2. pers.), biržojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: biržojot (tag.), biržošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: biržotu
Vajadzības izteiksme: jābiržo
Iezīmēt birzi 2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ideja – no Lietuvas kaimiņiem Biržos
- Cik bēdīgi, domāja godātais Ārons Gordons, turēdams rokās tikko atplēsto sava bijušā audzēkņa, bārddziņa Jona Rakova vēstuli, datētu Biržos vēl pirms Lieldienām, bet tagad jau bija pats vasaras vidus, – bēdīgi, ka šī vēstule tik ilgi kavējās, bet interesanta tā bija nenoliedzami, jo aprakstīja ārkārtīgi neparastu zemnieku māņticības gadījumu: kā tie no mēra mirušu bērniņu noturēja par asinssūcēju un ar to izrēķinājās, jo tam, jau nedzīvam esot, dažas diennaktis pēc nāves no mutes iztecēja asinis, bet tas taču, pēc Gordona domām, bija visparastākais mehāniskas sairšanas process, jo uz tādiem, atvainojiet, " asinssūcējiem" viņš tagad varēja atskatīties līdz sātam – ielās, šķērsielās, laukumos, pilsētnieku namos – , jo arī ķermeņos, ko mēra nokauto īpašnieku dvēseles jau sen bija pametušas, tomēr vēl kaut kas notika – varbūt tūka bojātās plaušas, varbūt turpināja milzt saindētās asinis, līdz beidzot tās izlauzās ārā kā straumīte mironim tieši no mutes, un tas nebija nekāds jaukais skats, tāpat kā arī no mēra samelnējušie pirkstu gali ar baltiem aplikumiem, tāpat arī piebriedušie buboņi padusēs, cirkšņos un visur citur, baismīgi, to viņš nevarēja noliegt, tomēr arī ārkārtīgi interesanti; viņš daudz ko būtu atdevis par iespēju pārvērsties par mazītiņu, tik tikko saredzamu tārpiņu un ielauzies ķermenī apskatīties, kas īsti tur iekšā pēc nāves notiek.
- Dzimis 1844. gada 23. novembrī Biržos latviešu dzejnieka Anša Līventāla un viņa sievas Juliānes, dzimušas Jākobsones, ģimenē.
- Bez tam jau 1650.g. Baldonē ir minēts poļu rūdas racējs, bet Biržos vēl arī poļu ogļdeģi.
- Pēc kara domnas darbojās Lutriņos, kā arī Baldonē un Vecmuižā ( pēdējā ietilpa Baldones manufaktūras kompleksā), bet Biržos domna vairs nav minēta.