biotīts
biotīts
Melns vai tumši brūns vizlu grupas iežveidotājs minerāls, tumšā vizla; izmanto ziežvielās, krāsvielās, elektroizolācijas materiālos.
Avoti: ZTV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pazīstamākie vizlas paveidi ir muskovīts, biotīts, lepidolīts u.c.
- Monoklīnā singonija piemīt ģipsim, biotītam, talkam un daudzu citu minerālu kristāliem.
- Dižakmens ir saplaisājis četrstūra formas ragmāņa gneiss ar stāvām malām un ar biotīta granīta dzīslu.
- Akmens ir tumši pelēkā, melnā krāsā, tā augstums ir 2,7 m, garums 6,4 m, platums 5,5 m un tilpums 47 m. Tas ir amfibolīts ar biotīta gneisa joslām, kā arī vidēji kristālisks ar lielākiem piroksēna kristāliem.
- Gneiss ( no ) ir metamorfs iezis, kuru veidojošie minerāli ir plagioklazs, kvarcs, kālija laukšpats ( mikroklīns un ortoklazs); mazākā mērā biotīts, muskovīts, piroksēns, granāts u.c. Nosaukums, iespējams, cēlies no sakšu kalnraču termina, ar ko apzīmēti tukši, rūdas pavadošie ieži.