bicilīns
bicilīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bicilīns | bicilīni |
| Ģen. | bicilīna | bicilīnu |
| Dat. | bicilīnam | bicilīniem |
| Akuz. | bicilīnu | bicilīnus |
| Lok. | bicilīnā | bicilīnos |
Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā.
Avoti: TM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet Rūdis viņai to ne tikai bija piedevis, bet pat sadabūjis labo bicilīnu: trīs potes, un vesels.