biļina
biļina sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: literatūrzinātneLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | biļina | biļinas |
| Ģen. | biļinas | biļinu |
| Dat. | biļinai | biļinām |
| Akuz. | biļinu | biļinas |
| Lok. | biļinā | biļinās |
Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
Avoti: SV19, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču, līdzīgi citām biļinām, šī " hronika" ir vienīgi uz izdomājumiem un mītiskiem sižetiem balstīts sacerējums.
- Biļinas akcentē viņa zemnieka izcelsmi, un pirmais viņa varoņdarbs ir Mātes – zemes attīrīšana no dabas spēkus iemiesojošiem šaušaloņiem.
- Krievu vēsturnieki kaujas aprakstu nereti balsta arī uz Ņevskas Aleksandra dzīves biļinu, kas radīta vismaz gadsimtu pēc aprakstītajiem notikumiem.
- Krievu historiogrāfijā tiek godāts kā Vladimirs Lielais, Svētais Vladimirs un Vladimirs Kristītājs, bet biļinās — Vladimirs Krāšņā Saulīte ( ) .
- No Lietuvas Kelmes pilsētas uzaicināta jauniešu fokloras centra kopa " Taduja" un Visaginas pilsētas krievu folkloras ansamblis " Biļina", bet no Baltkrievijas - Vitebskas apgabala tautas amatniecības un mākslas centra " Zadvinje" tautas mūzikas ansamblis " Žaleika".