biķeris
biķeris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | biķeris | biķeri |
Ģen. | biķera | biķeru |
Dat. | biķerim | biķeriem |
Akuz. | biķeri | biķerus |
Lok. | biķerī | biķeros |
1.apvidvārds Paliels (parasti metāla) dzēriena trauks.
2.pārnestā nozīmē Izjūtas, pārdzīvojums (parasti nepatīkams).
Stabili vārdu savienojumiIzdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri.
- Izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri novecojis — pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes)
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1907. gadā tika izdots viņa pirmais dzejoļu krājums „ Biķeris”.
- Mazjumprava bija lielākā Rīgas patrimoniālmuiža, kas ietilpa Biķera draudzes novadā.
- Viduslaikos mūs mēdza saukt par grēku biķeri un dedzināja uz sārta.
- Geruckis, par Barbānu aizmirsis, ielēja rumu vien savā biķerī.
- Madlēnas baznīcas zvana mēle šķind kā sudraba karote bronzas biķera dobumā.