Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Attieksmes starp teikuma daļām nosaka sakārtojuma saikļi; norādīts, ka starp daļām iespējams arī bezsaikļu saistījums.
- Plašāks nekā iepriekš ir vienlīdzīgu teikuma locekļu raksturojums: vienlīdzīgi teikuma locekļi var būt paplašināti ar saviem apzīmētājiem, papildinātājiem vai apstākļiem; detalizēti skaidrots vienlīdzīgu teikuma locekļu saikļu vai bezsaikļu saistījums; vienlīdzīgu teikuma locekļu novietojums ( Grabis, Ārensone, Niedra 1952, 268‒273).
- Semantiskas un sintaktiskas noklusējuma figūras, saknes vārdi bez priedēkļu un piedēkļu piekabēm, bezsaikļu savienojumi zevgmas teikumu konstrukcijās, visa neobligātā izlaidumi un pārlēcieni nojaušamajam, kas vienmēr veidojuši Bērziņa valodas enerģētiku, tās blīvo spriegumu un vienlaicīgi arī sarežģītību, ieguvuši kristāldzidru skaidrību un vieglumu.
