bezpersonas
bezpersonas nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; joma: valodniecība
Lietojuma biežums :
bezp. saīsinājums
bezpers. saīsinājums
Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personu formu ziņā.
Stabili vārdu savienojumiBezpersonas darbības vārds; bezpersonas verbs.
- Bezpersonas darbības vārds; bezpersonas verbs vārdkoptermins — darbības vārds, kura nosauktai darbībai parasti nav veicēja un kuru lieto tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā
- Bezpersonas teikums vārdkoptermins — vienkopas teikums, kurā nosaukts process, nenosaucot darītāju, un kurā galvenā locekļa funkcijā ir bezpersonas darbības vārds trešās personas formā
Avoti: LLVV, VsV, i1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atkarībā no tā, cik aktantu neatkarīgais vārds spēj sev piesaistīt, šķir vienvalentus, divvalentus, trīsvalentus, četrvalentus un piecvalentus ( pēdējie sastopami retāk), kā arī bezvalentus jeb bezpersonas verbus, ja vārdam spēja piesaistīt paplašinātājus nepiemīt ( Sližienė 1994, 17).
- Pastāv arī bezpersonas kārta, kas var tikt aprakstīta kā nepārejošo darbības vārdu ciešamā kārta.
- 1952. gadā izdotajā mācību grāmatā pamatskolai vienkārša teikuma aprakstā līdzās bezpersonas teikumam minēts termins nosaucošais teikums.
- Lai arī pamatskolā līdz 70. gadiem netiek runāts par galveno locekli, tomēr mācību grāmatu saturā ir nodaļas, kurās apskatīti bezpersonas teikumi.
- A. Tirzmalas un Z. Deglavas mācību grāmatā teikts: „ Par bezpersonas teikumiem sauc teikumus, kuros nav teikuma priekšmeta un arī grūti to atrast.