bezkaislīgums
Lietojuma biežums :
bezkaislīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bezkaislīgums | bezkaislīgumi |
Ģen. | bezkaislīguma | bezkaislīgumu |
Dat. | bezkaislīgumam | bezkaislīgumiem |
Akuz. | bezkaislīgumu | bezkaislīgumus |
Lok. | bezkaislīgumā | bezkaislīgumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lauki, filozofija, bezkaislīgums, valstiska mēroga domas, apķērība, dzīva iztēle un nekādu aizspriedumu.
- Cilvēkam, kurš nav redzējis Tibetu, tas var noskanēt kā galīgi nepievilinošs apraksts, bet tieši ainavas bezkaislīgums vai intelektuālums bieži vien man pašai pasaka priekšā domu, kas no šausmām liek nodrebēt, ka tikai šādā veidolā uz Zemes var iemiesoties Absolūts, Logoss, Dievs...
- Koldvels, kurš tā tiecas pēc bezkaislīguma, objektivitātes un cietiem faktiem, nez kāpēc noklusē to, ka Oona Kinga ir tikai pa pusei ebrejiete – viņas tēvs ir afroamerikānis; olas metējs, šķiet, bijis nevis antisemīts, bet gan saniknots par politiķes atbalstu iebrukumam Irākā; daudznacionālos huligānus, kas galēji sadistiskā veidā nogalināja Ilamu Halimi, patlaban tiesā un, saskaņā ar izmeklēšanas datiem, viņus vienojusi nevis islāmticība, bet gan izglītības trūkums, kāre pēc naudas ( Halimi ģimenei tika pieprasīta izpirkšanas nauda – sākumā 450 tūkstošu, vēlāk tikai piectūkstoš eiro apmērā), pārliecība, ka " visi žīdi ir bagāti" ( Halimi bija no trūcīgas Marokas imigrantu ģimenes un dzīvoja tajā pašā Parīzes priekšpilsētā, kur viņa slepkavas) un tas īpašais ētisku principu trūkums, kāds mūsdienās šķiet raksturīgs jauniem, deklasētiem, galēji ciniskiem cilvēkiem it visur pasaulē, neatkarīgi no ticības un valsts piederības.
- Autobiogrāfisko žanrisko formu retumu šajā laikposmā var skaidrot arī ar ideoloģijas konstrukta „ iztēloto, bezvēstures raksturu” ( Althusser 2008, 33), kas nozīmēja atmiņas bezkaislīguma un secīguma īpašības aizstāšanu ar iztēloto, atmiņu un pieredzi „ sakārtojošo funkciju, kas [literārajos tekstos] tiek atveidota kā attiecību kārtības leģitimējošā [ nosacītā] saskaņa” ( Althusser 2008, 34).
- Maharši: Tas tiek veikts tikai pakāpeniski ar prakses un bezkaislīguma palīdzību.