bezbārdis
bezbārdis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bezbārdis | bezbārži |
| Ģen. | bezbārža | bezbāržu |
| Dat. | bezbārdim | bezbāržiem |
| Akuz. | bezbārdi | bezbāržus |
| Lok. | bezbārdī | bezbāržos |
Tas (tāds), kam nav bārdas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Slidotāji sanākuši kopā, dažas rokas rāda uz meiteni, citas uz melnu cilvēku bariņu — kalnā satupuši četri bārdaini jūdu rabīni, un viens bezbārdis, sparīgi žestikulēdams, pūlas tos par kaut ko pārliecināt.
- Par to liecina arī latviešiem daudzie ar bārdu saistītie uzvārdi — Bārda, Bārdiņš, Baltbārdis, Bezbārdis, Biezbārda, Biezbārdis, Brūzbārds, Bukbārdis, Greizbārdis, Lielbārdis, Linbārdis, Līkbārdis, Melbārdis, Melnbārdis, Mežabārdis, Misiņbārdis, Platbārdis, Rudbārdis, Sarkanbārdis, Sirmbārdis, Stakelbārdis, Svinabārdis, Zilbārdis.
- Pirmajā komitejas locekļu sastāvā bijuši – Rīgas Katedrāles Prtohierejs Aleksijs Valdemanovskis, Rīgas Garīgā semināra inspektors, profesors, garīdznieks Mihails Drekslers un semināra skolotāji ( audzinātāji) Hieromūks Aleksandrs ( Zaķis – J.V.), Adrians Rupperts, Pēteris Mihelsons, Kaspars Bezbārdis, Deonisijs Tamms, Mihails Suilusars un Jānis Krauklis.
- Pēc Rīgas Garīgā semināra arhīva materiālu liecībām, līdz ar dibināšanu 1870. gadā darbojies arī Pareizticīgās Garīgo grāmatu tulkošanas latviešu un igauņu valodās komisijā, kuras sastāvā uz 1870. gada 29. janvāri ietilpuši „ Rīgas Katedrāles prtohierejs Aleksijs Valdemanovskijs, semināra inspektors, profesors, garīdznieks Mihails Drekslers un semināra skolotāji ( audzinātāji) hieromūks Aleksandrs ( pēc visa spriežot varētu būt Andrejs Zaķis), Adrians Rupperts, Pēteris Mihelsons, Kaspars Bezbārdis, Deonisijs Tamms, Mihails Suilusars un Jānis Krauklis [..]”[7416, 1, 29, 2]
- Un puisis pam āja uz feju, kuru bija atvedis Bezbārdim.