bet
Lietojuma biežums :
bet saiklis; pretstatījuma, sakārtojuma
1.Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
1.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "bet tomēr" Piešķir pretstatījumam pieļāvuma raksturu.
1.2.konstrukcijā: vārdu savienojums "bet gan" Izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
1.3.konstrukcijā: vārdu savienojums "bet ne" vai vārdu savienojums "bet nevis" Pastiprina pretstatu.
1.4.Izceļ pretstatu starp izteicējiem, ja pirmais izteicējs ir nolieguma formā.
1.5.pāru saikļa sastāvdaļa; konstrukcijā: vārdu savienojums "ne - bet" vai vārdu savienojums "nevis - bet" Sevišķi izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
1.6.Savienojumā “gan — bet” norāda uz pretstatu iepriekšējai parādībai.
2.Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
2.1.Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
3.Saistot patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norāda uz šo teikumu satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
4.Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
5.pāru saikļa sastāvdaļa; konstrukcijā: vārdu savienojums "ne vien - bet arī" vai vārdu savienojums "ne tikai - bet arī", vai vārdu savienojums "ne tikvien - bet arī" Vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz saistījuma iespējamību.
6.partikulas nozīmē; konstrukcijā: vārdu savienojums "bet tad" Lieto, lai pastiprinātu teikumā izteikto domu kā pretstatu kam gaidītam, piešķirot teikuma saturam lielāku emocionalitāti.
7.sarunvaloda, lietvārda nozīmē Šķērslis, kavēklis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri