berilijs
berilijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | berilijs | beriliji |
| Ģen. | berilija | beriliju |
| Dat. | berilijam | berilijiem |
| Akuz. | beriliju | berilijus |
| Lok. | berilijā | berilijos |
Be saīsinājums[i2 ]
Ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm3, augsta kušanas temperatūra – 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
Avoti: LLVV, i1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rādijs kopā ar beriliju kalpo kā neitronu avots fizikas eksperimentiem.
- Pirmos neironus ieguva kodolreakcijās, kad berilija tika apstarots ar alfa daļiņām.
- Zemāko enerģijas robežu noteica skaitītāja berilija logu vājināšanās plus plāns siltumizolācijas pārklājs.
- Rentgenstaru sensoriem lodziņus izgatavo no berilija, bet ultravioleto staru sensoriem - no kvarca stikla.
- Pēc 5 sekundēm par 1,2 m uz leju tika nomests berilija karstumvairogs, lai izvērstu nolaišanas spilvenu.