berbelēt
berbelēt novecojis
1.Ātri un neskaidri runāt.
2.Lauzīties svešā valodā.
Avoti: KV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - nezin kāpēc sācis svepstēt, viņš berbelēja.
- Svešais klinklāviņš klubežoja pa aluksnu uz dravas pusi un kaut ko berbelēja
- Mums ar agrāk ieteica suņus sargāt, jo tos zogot vairāk ( tas nav nekāds fakts, vienkārši kaimiņi savā starpā berbelēja), jo tie suņi esot inteliģentāki.