bešķis
bešķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bešķis | bešķi |
| Ģen. | bešķa | bešķu |
| Dat. | bešķim | bešķiem |
| Akuz. | bešķi | bešķus |
| Lok. | bešķī | bešķos |
1.Zirgs.
2.Dusmīgs, ļauns cilvēks.
Avoti: ME, EH