baznīcēns
baznīcēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | baznīcēns | baznīcēni |
| Ģen. | baznīcēna | baznīcēnu |
| Dat. | baznīcēnam | baznīcēniem |
| Akuz. | baznīcēnu | baznīcēnus |
| Lok. | baznīcēnā | baznīcēnos |
Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos reliģiskā ceremonijā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņu mīlēja un cienīja gan ierindas baznīcēni, gan garīgā vadība.
- Baznīcēni tam nevīžo pat piekārt atslēgu, lai pasargātu no vandāļiem.
- Draudzes pārziņā atrodas Ēveles kapi un baznīcēni tos pastāvīgi kopj.
- pie kuriem stāvēja Saldus baznīcēni, nākdami ārā no dievkalpojuma,
- Viņš nemēdz sarunāties ar pārējiem baznīcēniem.