bazūnēt
bazūnēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | bazūnēju | bazūnējam | bazūnēju | bazūnējām | bazūnēšu | bazūnēsim |
| 2. pers. | bazūnē | bazūnējat | bazūnēji | bazūnējāt | bazūnēsi | bazūnēsiet, bazūnēsit |
| 3. pers. | bazūnē | bazūnēja | bazūnēs | |||
Pavēles izteiksme: bazūnē (vsk. 2. pers.), bazūnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: bazūnējot (tag.), bazūnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: bazūnētu
Vajadzības izteiksme: jābazūnē
1.Plaši izplatīt (kādas ziņas), parasti slavējot vai noniecinot.
2.apvidvārds Gari velkot raudāt.
3.sarunvaloda Uzbāzīgi, plātīgi sludināt.
Avoti: LLVV, EH, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par tām tika nemitīgi bazūnēts un rotas mudinātas uz tāda veida triecieniem.
- Parasti šādas lietas notiek klusi, tās nebazūnē pa visu pasauli pirms lēmuma pieņemšanas.
- Kas skaļi bazūnē, tam patīk plātīties vai nekas nesanāks - noskaudīs, tā runā tautā.
- Viņam tas varbūt nāktu par labu, bet es nejustos ērti, brāžoties riņķī un bazūnējot viņa uzdevumā.
- Rudens bazūnē paspārnē