baukšēt
baukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | baukšu | baukšam | baukšēju | baukšējām | baukšēšu | baukšēsim |
| 2. pers. | baukši | baukšat | baukšēji | baukšējāt | baukšēsi | baukšēsiet, baukšēsit |
| 3. pers. | baukš | baukšēja | baukšēs | |||
Pavēles izteiksme: baukši (vsk. 2. pers.), baukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: baukšot (tag.), baukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: baukšētu
Vajadzības izteiksme: jābaukš
1.Radīt īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni; atskanēt šādam troksnim.
2.apvidvārds Klusu (pie sevis) lamāties.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lieli nopelni tās dibināšanā ir rakstvedim Girgenam Baukšam. “
- 1884. gada 17. novembrī ievēlē par skrīveri uz diviem gadiem vēl to pašu Girgenu Baukšu.
- Baukš, spalvu mākonītis pa gaisu.
- Centīgāko lietas veicinātāju un vadītāju, toreizējo pagasta rakstvedi G. Baukšu spēji aicināja baltā nāve pie sevis, un viss uzsāktais darbs tapa, tā sakot, dīglī apspiests.