baronets
baronets vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | baronets | baroneti |
| Ģen. | baroneta | baronetu |
| Dat. | baronetam | baronetiem |
| Akuz. | baronetu | baronetus |
| Lok. | baronetā | baronetos |
bt. saīsinājums
1.Zemākais mantojamais muižnieku tituls Anglijā.
1.1.Cilvēks, kam ir šāds tituls.
Avoti: LLVV, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par kaujas nopelniem viņam 1921. gadā piešķīra Baltijas baroneta titulu.
- Viens no dzimtas atzariem 18. gadsimta sākumā izceļoja uz Angliju un tur ieguva baronetu titulu.
- Bet arī šoreiz nevēru muti vaļā, jo kas gan es tāds esmu, lai ietu strīdēties ar baronetu?
- Es viņu nejauši satiku uz ielas un apsveicu ar baroneta titulu, kas viņam piešķirts par izciliem nopelniem kara laikā.
- Viņa tēvs sers Tomass Čepmens bija no angļu-īru zemes īpašnieku dzimtas ( vēlāk 1914. gadā viņš mantoja Vestmītas 7. baroneta titulu).