Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
bankrotēt
Lietojuma biežums :
bankrotēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.joma: ekonomika Kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus.
1.1.Sabrukt, nokļūt smagā stāvoklī (par valsts finansēm, ekonomiku).
2.Ciest neveiksmi (piemēram, par kādu personu, arī pasākumu, uzskatu, teoriju).
3.sarunvaloda Palikt bez līdzekļiem, nespēt segt izdevumus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri