banderis
banderis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | banderis | banderi |
| Ģen. | bandera | banderu |
| Dat. | banderim | banderiem |
| Akuz. | banderi | banderus |
| Lok. | banderī | banderos |
Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
Avoti: LivP