bandaris
bandaris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bandaris | bandari |
| Ģen. | bandara | bandaru |
| Dat. | bandarim | bandariem |
| Akuz. | bandari | bandarus |
| Lok. | bandarī | bandaros |
Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
Avoti: LivP