bandžulis
bandžulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bandžulis | bandžuļi |
| Ģen. | bandžuļa | bandžuļu |
| Dat. | bandžulim | bandžuļiem |
| Akuz. | bandžuli | bandžuļus |
| Lok. | bandžulī | bandžuļos |
1.Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
2.Cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs.
3.Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
Avoti: LivP