bandžalis
bandžalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bandžalis | bandžaļi |
| Ģen. | bandžaļa | bandžaļu |
| Dat. | bandžalim | bandžaļiem |
| Akuz. | bandžali | bandžaļus |
| Lok. | bandžalī | bandžaļos |
1.Nekārtīgi ģērbies, satuntuļojies cilvēks.
2.Cilvēks, kas pārāk daudz ēd; izēdājs.
3.Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
Avoti: LivP