banalizēt
banalizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | banalizēju | banalizējam | banalizēju | banalizējām | banalizēšu | banalizēsim |
| 2. pers. | banalizē | banalizējat | banalizēji | banalizējāt | banalizēsi | banalizēsiet, banalizēsit |
| 3. pers. | banalizē | banalizēja | banalizēs | |||
Pavēles izteiksme: banalizē (vsk. 2. pers.), banalizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: banalizējot (tag.), banalizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: banalizētu
Vajadzības izteiksme: jābanalizē
Padarīt (ko vērtīgu, cienījamu) banālu; novazāt, nodrāzt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man tās nebija banalizētas lietas, tā nebija ikdiena.
- c) Jo tā grāmata banalizē pedofiliju.
- Mazliet varbūt banalizēju, bet aptuveni tā.
- — Viņi allaž visu grib banalizēt.
- Ir ļoti vienkārši gan banalizēt, gan pārlieku idealizēt vai, gluži pretēji, noraidīt savas saknes, savu ģimenes izjūtu un paaudžu savstarpējās attiecības – vēl jo vairāk, ja darbojošās personas ir sievietes.