balmute
balmute apvidvārds
Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
Avoti: LivP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- E, še tev nu balmute, pijole!
- Jo bij izpaustas valodas , ka Natāle esot neticami slinka , un daži balmutes vēl piezīmēja , ka viņa turklāt esot tāda muļķe , kas savu roku desmit pirkstu neprotot saskaitīt