bagarēt
Lietojuma biežums :
bagarēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi).
2.apvidvārds Zvejot plekstes ar plekstu tīklu.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri