badņaks
badņaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | badņaks | badņaki |
| Ģen. | badņaka | badņaku |
| Dat. | badņakam | badņakiem |
| Akuz. | badņaku | badņakus |
| Lok. | badņakā | badņakos |
Dienvidu slāvu mitoloģijā – bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu.
Avoti: Mit