badēklis
badēklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | badēklis | badēkļi |
| Ģen. | badēkļa | badēkļu |
| Dat. | badēklim | badēkļiem |
| Akuz. | badēkli | badēkļus |
| Lok. | badēklī | badēkļos |
badēkle apvidvārds
badīkle apvidvārds
Izsalcis, izbadējies, negausīgs dzīvnieks; arī cilvēks, kas daudz ēd.
Avoti: LivP