babulēt
babulēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | babulēju | babulējam | babulēju | babulējām | babulēšu | babulēsim |
| 2. pers. | babulē | babulējat | babulēji | babulējāt | babulēsi | babulēsiet, babulēsit |
| 3. pers. | babulē | babulēja | babulēs | |||
Pavēles izteiksme: babulē (vsk. 2. pers.), babulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: babulējot (tag.), babulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: babulētu
Vajadzības izteiksme: jābabulē
Pļāpāt, runāt niekus.
Avoti: KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Kas aizmuldējies, rakstot uz pupu mizām, tas vārdos cenšas babulēt vēl ko glupāku.