babņiks
babņiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | babņiks | babņiki |
| Ģen. | babņika | babņiku |
| Dat. | babņikam | babņikiem |
| Akuz. | babņiku | babņikus |
| Lok. | babņikā | babņikos |
babniks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | babniks | babniki |
| Ģen. | babnika | babniku |
| Dat. | babnikam | babnikiem |
| Akuz. | babniku | babnikus |
| Lok. | babnikā | babnikos |
Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs.
Avoti: SLG, LivP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažam emocionālajam babņikam tā esot pat sava veida terapija.
- Faktiski viņu varētu saukt par intelektuālo „ babņiku”.
- Vai tu brīvvalsts sākumā nopirki šozemi no sūdīga vidzemnieka, plenča un babņika?
- Arī babņiki, protams, ir dažādi, un patiesībā jau uzņemties viņus klasificēt ir liela augstprātība.
- Mans labs draugs ir babņiks.