būdinieks
būdinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | būdinieks | būdinieki |
| Ģen. | būdinieka | būdinieku |
| Dat. | būdiniekam | būdiniekiem |
| Akuz. | būdinieku | būdiniekus |
| Lok. | būdiniekā | būdiniekos |
Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdnieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Meža iemītnieki gāja satusēt kopā ar tā sauktajiem " būdiniekiem" ( mūsdienās - mājlopiem), savukārt būdinieki pieaicināja lielajos festos arī cilvēkus...
- Būdinieku tur ir maz.
- Alšvangas draudzes prāvests no " dižā propsta" ir pārveidots par būdinieku, jo viņam atstāti tikai daži hektāri zemes un dzīvoklis ierādīts ķestera mājā.
- Alšvangā prāvests Proņevičs ir palicis labā atmiņā, izņemot varbūt Ozolmuižas būdiniekus, kuriem atņemtās ganības Proņeviča laikos piešķirtas baznīcai, par ko ir norisinājusies īsta cīņa.
- Tas apstāklis, ka Kurzemē mājas starp dzimtas locekļiem dalīt bija aizliegts ar likumu, radīja lielu skaitu gājēju šķiras ļaužu un vairoja būdiniekus, bet reizē ar to arī neapmierināto iedzīvotāju skaitu.