būšķis1
būšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | būšķis | būšķi |
| Ģen. | būšķa | būšķu |
| Dat. | būšķim | būšķiem |
| Akuz. | būšķi | būšķus |
| Lok. | būšķī | būšķos |
Saišķītis drēbju, vilnas vai cita materiāla caurumu aizbāšanai.
Avoti: ME, VeAT