bļauris
Lietojuma biežums :
bļauris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa
Locīšana
1.Cilvēks, kas daudz kliedz, baras.
2.Skaļi, nesavaldīgi raudošs bērns.
3.Dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj.
4.Tinējastpērtiķu dzimtas ģints (“Alouatta”), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē.
Avoti: LLVV, LEV, PDE
Korpusa piemēri