bītnieks
bītnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | bītnieks | bītnieki |
Ģen. | bītnieka | bītnieku |
Dat. | bītniekam | bītniekiem |
Akuz. | bītnieku | bītniekus |
Lok. | bītniekā | bītniekos |
1.Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
2.Dažu tirdzniecības palīgamatu izpalīgs feodālajā Rīgā.
Avoti: LLVV, EV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā nevarētu uzdoties arī par bītniekiem, tai neder pat visparastāko dumpinieku statuss.
- 1957. gadā pameta Sanfrancisko un līdz ar citiem bītniekiem uzturējās Parīzē lētā hotelī.
- Tomēr Livonijas laikmetā bītnieku īpatsvars un viņu saražotās produkcijas daudzums nemitīgi pieauga
- Šo amatnieku kategoriju sauca par bītniekiem B nhase
- Mazās ģildes amatniekiem un bītniekiem atradās t