bīte1
bīte apvidvārds
1.Peļņa, laupījums, laimests.
2.Ēdamā, pārtikas sainītis.
3.Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem.
Avoti: ME, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- TAURENIS UN BĪTE
- Ja pele bērnus taisot do bītē , tad būšot sauss laiks , kamēr tai bērni uzaugot
- Bērnu saņemot , arī otra puse jānomazgā , jāietin baltā drē bītē un jāieliek nedēļnieces gultas kājgalī
- Divas stundas - lai paēstu un papētu jaunas dre'bītes.
- Novēlu tev saskrieties ar lielu suni nez uzpurņa un bez saites , kura īpašniekam pohuj par tevi--:;""sunītis taču nekožot , un vnk rotaļājas un tās tavas drē bītes tāpat humpalā pirktas.""