bīskaps
bīskaps vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bīskaps | bīskapi |
| Ģen. | bīskapa | bīskapu |
| Dat. | bīskapam | bīskapiem |
| Akuz. | bīskapu | bīskapus |
| Lok. | bīskapā | bīskapos |
1.Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
2.Pirmkristiešu laikā lokālās draudzes vadītājs, tas pats, kas prezbiteris.
Avoti: LLVV, RtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Īpaši ass konflikts konventam radās ar Tērbatas bīskapu 15. gadsimta sākumā.
- Luteriskās baznīcas varu sadala starp sinodi, konsistoriju un bīskapa amatu.
- Trešais variants – bīskaps un Virsvalde tiek ievēlēti uz 4 gadiem.
- Diskusiju rezultātā tika noraidīta sinodāla iekārta bez augstākā garīdznieka jeb bīskapa.
- 1950.gadā dzimušais Bulis par bīskapu konsekrēts 1991. gada 24. jūnijā.